Tiramisu

Ņemot vērā to, ka sajutos vainīga pie siera kūkas cepšanas un tā, ka nepacienāju cilvēku, kurš mani izvadāja pa veikaliem, speciāli viņam un tam, ka ciemos brauca draudzene, nolēmu uztaisīt tiramisu.

Ko es liku tiramisu?

• 2 tasītes stipras kafijas (šķīstošā Nescafe),
• aptuveni 50g cukura (Dansukker),
• 5 olas,
• 3 x 250g Mascarpone siera (Saputo),
• 200g dāmu pirkstiņi (Lady fingers - Savoiardi Verona),
• nedaudz citrona sulas,
• ~3 ēd.k. Rīgas melnā balzāma,
• ~5 ēd.k. Bacardi baltā ruma,
• ~3 pilieni ruma aromāta esence (Rue),
• 2 gabaliņi melnās šokolādes ar mandelēm (Laima),
• ~ 40g mandeļu skaidiņas (Zelta rieksts),
• ~ 5 ēd.k. kakao (Van).

Ar ko sākam?

Sākumā uztaisām divas tasītes stipras kafijas, ar nolūku neuzrakstīju tieši cik stipras, jo man personīgi liekas, ka katrā tasītē 4 tējkarotes šķīstošās kafijas ir labi, taču man kafija pati par sevi negaršo, tāpēc negribu, lai tiramisu ļoti garšotu pēc kafijas. Tā ir pilnīga gaumes lieta. 

Kamēr kafija atdzesējas, paņemam cukuru un olas.

Rūpīgi atdalām baltumus no dzeltenumiem. Es netīšām aizsapņojos un pie dzeltenumiem pieliku klāt arī vienu baltumu, tā vēl ir maza bēda, bet, ja pie baltumiem pieliksiet dzeltenumu, tad putošana neveiksies tik gludi, kā varētu cerēt. 

Starp citu, baltumus putojot vara traukā (vai ievietojot tajā vara karoti, vai putojot ar vara slotiņu), baltumi saputojas daudz stingrāki, man diemžēl pašlaik tādas nav, bet, kad radīsies, noteikti atsaukšos uz pieredzi. (Tieši šādu stingru putu dēļ, kad es biju maza, domāju, ka viss, kas izskatās vienādi, garšo vienādi un pagaršoju olu baltumus, cerot, ka tie garšos pēc putukrējuma, es dziļi vīlos, lai neteiktu vairāk.)

Baltumus uz mirkli noliekam, bet dzeltenumiem pievienojam visu Mascarponi un arī cukuru un kārtīgi samaisām.

Tā kā man nebija īpaši daudz laika, gatavojot šo tiramisu (bet, protams, bija laiks, lai visu procesu nofotografētu), tad es šeit aiz sava slinkuma paņēmu mikseri un dzeltenumos iekšā ieputoju siera klučus, viss izdevās ļoti veikli un bez problēmām, masa sanāca ļoti viendabīga un gaiši dzeltena. Tadklāt pievienojās olu baltumi, tie ir jāiecilā iekšā dzeltenumu-siera masā. 

Manā izpratnē iecilāšana izpaužas kā olu baltumu iegāšana kopējā katlā un iemaisīšana ar karoti (karoti turot horizontāli, bet nemērcot iekšā pirkstus, lēnītēm maisot iekšā, neļaujot baltumiem zaudēt pufīgumu). 

Es esmu mēģinājusi tiešām "iecilāt", pēc vārda definīcijas, bet man tas nav nekad izdevies, tādēļ es izmantoju savu lēno horizontālo maisīšanu, kura mani nekad nepieviļ. 

Kad esam samaisījuši, masu uz mirkli liekam mierā un ņemam auksto kafiju un visādos alkoholus, kā arī lēzenu trauku, kurā varētu pamērcēt cepumus. Sagatavojam arī trauku, kurā kārtosim tiramisu, tam vajadzētu būt cepumu garuma platumā. Es izvēlējos Rūjienas saldējuma kastiņas, taču kastiņas, kurās var nopirkt šampinjonus arī ir ļoti labas. 

Kafiju ielejam lēzenajā traukā, pielejam rumu, balzāmu, ruma esenci, piespiežam mazliet citrona sulas un visu izmaisām. Kad tas izdarīts, tad paņemam dāmu pirkstiņu un pa vienam tos iemērcam kafijā ar piedevām, pēc tam kārtojam izvēlētajā (manā gadījumā Rūjienas saldējuma) traukā. 

Iebilstu tiem cilvēkiem, kuri saka, ka cepumi jāmērcē no abām pusēm. Ja mērcē no abām pusēm, tiramisu sanāk ļoti slapjš. (Ņemot vērā to, ka es pozēju ar cepumu, arī man viens tiramisu sanāca pārāk slapjš.) Cepumu iemērcēt no vienas puses un paturēt faktiski vienu divas sekundes, tad ārā un trauciņā iekšā. Lai arī liekas, ka nekas daudz nav, tomēr dāmu pirkstiņi mitrumu iesūc ļoti ātri un arī siers dod savu mitrumu, tāpēc nevajag pārforsēt. 

Kā izpaužas pārāk slapjš tiramisu? Kad ēdīsiet, apakšā krāsies neglīts kafijas slānis, ļoti neapetītlīgā krāsā. Pārliecināju? Mērcējiet kafijā ar mēru!

Tad, kad pirmā cepumu kārta ir sakārtota, pāri lejam siera masu, kas mums bija uz mirkli likta mierā. Lejam tā, lai visi cepumi tiek nosegti.

Pēc tam kārtojam nākamo cepumu kārtu un atkal pārlejam ar siera masu. Tā kā man vajadzēja vienu nest manam šoferim, bet otru atstāt mājās, vienu es pagatavoju ar divām kārtām (lai var uzlikt vāciņu), bet otru ar trim kārtām.

Tālāk nodarbojamies ar rotāšanu, es sākumā pa virsu uzsijāju kakao, pēc tam uzrīvēju (uz rupjākās rīves) šokolādi, bet pa virsu uzbēru mandeļu skaidiņas, kurām pa virsu vēlreiz mazliet uzrīvēju šokolādi. 

Tad, kad tas ir izdarīts, uz vairākām stundām liekam vēsumā (~7) un pēc tam varam gardu muti noēsties. 

Kā jau paredzams, to, ko taisīju šoferim, noēdām jau pēc kādām trim stundām, tas bija ļoti labs un gards, otrs tiramisu, ko ēdām nākamajā dienā bija mazliet vairāk savilcies un varēja izteiktāk sajust arī alkoholu. 

Lai arī sākumā šaubījos par mandelēm (jo tiramisu ir ēdiens, kurš "kūst uz mēles"), tās sevi pilnībā attaisnoja un lieliski iekļāvās, turklāt nebija cietas.