Šoreiz iedevu mammai sarakstu ar lietām, kuras man vajag, un viņa izpirka, acīm redzot, visu Maximu.
Ko es liku kliņģerī?
- 1-1.5 kg miltu (Daina),
- 200 ml piens (Kārums),
- 2 olas,
- sāls,
- cukurs (Dansukker),
- sausais maizes raugs (RUF),
- 250 g saldkrējuma sviests (Rokiškio un Naminis),
- 200 g rozīnes "Sultana" (Allis CO),
- 200 g žāvētas plūmes (Allis CO),
- 50 g žāvētas aprikozes (bittles),
- 100 g zemesrieksti (SIA Rimi Latvija),
- 200 g dateles ar kauliņiem (Allis CO),
- 1 citrons,
- 100 g marmelāde,
- melnā šokolāde (Laima Ekstra)
- 50 ml saldais krējums 35% (Lāse),
- kanēlis (Saldva),
- vanilīns (Gafu).
Ar ko sākam?
Vispirms, protams, paņemam produktus mīklai - pienu, miltus, raugu, olas, sāli un cukuru.
Bļodā iesitam olas, pievienojam cukuru un sāli. Es lieku šķisniņu sāls un kādas 3-4 ēdamkarotes cukura, bet tā, protams, ir gaumes lieta.
Atsevišķā krūzītē ielejam pienu (~200ml) un uzsildām to aptuveni 40 grādu temperatūrā (vai nu katliņā, vai mikroviļņu krāsnī). Laba temperatūra ir tad, kad ielieciet pirkstu pienā un tas liekas silts nevis karsts. Vismaz tā es to mēru.
Pusi piena pievienojam savai olu un cukura masai un tad, protams, samaisām šo pasākumu.
Paņemam paciņu sviesta, to izkausējām un rūpīgi iemaisām mīklas masā. Uzmaniet, lai nepaliek neizkusuša sviesta kunkuļi.
Pieberam klāt mazliet miltus un atkal samaisām, nepārcentieties ar miltiem, mīklai šobrīd vajadzētu būt mazliet biezākai par plāno pankūku mīklu.
Pienā, kas palika pāri, ieberam sausā rauga paciņu (tas gan pēc izvēles, es šeit lietoju sauso raugu, bet var darīt arī citādi), klāt pieberam miltus un cukuru un šo masu samaisām (nedrīkst pārmaisīt!), tad noliekam siltā (bet ne karstā!) vietā uz 5-10 minūtēm.
Pirms un pēc.
Kad raugs ir uzrūdzis, tad pievienojam to klāt mīklas masai.
Kārtīgi maisām, kad paliek par grūtu mīklu jaukt ar karoti, tad karoti noliekam, kārtīgi samiltojam rokas un mīcam ar rokām. Mīklai vajadzētu būt mazliet pufīgai un patīkami mīkstai.
Mīcām iekšā miltus tik ilgi, līdz tā pie rokām ķīp tikai mazliet, tad notīrām mīklas krikumiņus nost no rokām, vēlreiz sasmērējam rokas ar miltiem un apviļājam mīklu vēl pāris reizes rokās un paspaidām. Bieži vien saka, lai mīca "līdz vairs nelīp pie rokām", cik es zinu, tad cilvēki mēdz pārmīcīt un salikt par daudz miltu, jo liekas, ka vēl taču līp, tātad vajag vēl miltus.
Tieši tāpēc es saku, ka tad, kad mazliet vēl līp, jānotīra rokas, parasti ar to mīklu un miltiem, kas bija pie rokām, varētu pietikt.
Pārklājam mīklu ar dvielīti un liekam siltā (bet ne karstā!) vietā rūgt, ik pa brīdim pārbaudām. Aptuveni vajadzētu 40-50 minūtes pirmajai rūgšanas reizei.
Kamēr mīkla raudzējas, paņemam žāvētas plūmes, žāvētas dateles, žāvētas aprikozes, žāvētas vīnogas, marmelādi un zemesriekstus, visu, izņemot riekstus kārtīgi nomazgājam.
Rozīnes pēc nomazgāšanas iemērcam bļodiņā ar ūdeni, lai tās top mīkstākas.
Riekstus uz pannas apgrauzdējam un notīrām miziņas.
Datelēm izņemam kauliņus un tās sagriežam.
Sagriežam aprikozes, plūmes, dateles, marmelādi, saspiežam ar piestu zemesriekstus un caurdurī notecinām rozīnes, viss ir gatavs pildīšanai, palūkojam, kas notiek ar mīklu?
Ir pagājušas 45 minūtes, paskatāmies - mīkla ir uzrūgusi, tāpēc paņemam un to nospiežam.
Uzliekam virsū roku un spiežam ārā visu ogļskābo gāzi un rūpīgi saspaidām mīklu bļodas dibenā.
Tad atkal mīklu apklājam ar dvielīti un vismaz pusstundu ļaujam tai uzrūgt vēlreiz. Ik pa brīdim paskatieties, cik tālu tā ir ar rūgšanu, iespējams, ka jums vajadzīgs mazāks vai ilgāks laiks nekā man. Viss atkarīgs no miltiem, rauga, siltuma daudzuma, virziena un vēl citiem faktoriem.
Kad mīkla vēlreiz uzrūgusi, sadalām to visos vienādos pikučos.
Vienu no tiem izrullējam ar mīklas veltni gareniskā formā, necenšamies izrullēt ļoti plānu, tai ir jābūt stingrai un spējīgai noturēt visu pildījumu.
Uz izrullētā plāceņa liekam sagrieztās plūmes, aprikozes, mazliet dateles un marmelādi (vispār šeit jūs varat improvizēt, kā jums patīk). Tad maliņas uzlokām, izveidojot improvizētu taisnstūri.
Paņemam saldo krējumu, to viegli pārlejam pāri, pārkaisām kanēli un vanilīnu.
Kad tas izdarīts, visu šo pasākumu sarullējam (kā taisot kanēļa vai magoņmaizītes) un salipinām kopā maliņas, lai nekas nekrīt ārā.
Kad tik tālu esam, ņemam otru mīklas pikuci un atkal izrullējam līdzīgā formā.
Šeit iekšā liekam rozīnes, riekstus, marmelādi, atlikušās dateles (atkal varat improvizēt) un, kad tas izdarīts, atkal uzlociet maliņas uz augšu.
Atkal paņemam draugu krējumu, ko viegli pārlejam pāri, pārkaisām kanēli un vanilīnu, uzrīvējam viena citrona miziņu un atkal sarullējam un saspiežam kopā maliņas, lai nekas nebirst ārā.
Esam ieguvuši divas kliņģera desas, kuras tad ņemamies vīt kopā.
Ar vīšanu esiet ļoti uzmanīgi, kaut kur var kaut kas pārplīst un var būt nepieciešamība pēc lāpīšanas. Ja jums ir liela panna, jūs uzreiz varat vīšanu veikt uz tās (vai arī uz cepamā papīra, kuru pēc tam iecelsiet pannā ar visu kliņģeri).
Kad kliņģeris ir savīts, izveidojam tādu formu, kādu vēlamies. Tā kā man ir ļoti maziņa panniņa šeit, tad mans kliņģeris ir ovāls, tam īsti nebūs arī vietas, kur izplesties, tāpēc ir ļoti ieteicama liela panna šādam kliņģerim.
Pēc tam, kad forma ir izveidota un kliņģeris omulīgi iekārtots pannā uz cepamā papīra (jo marmelāde tecēs un sabojās pannu), apsmērējam to ar sakultu olu.
Kliņģeri cepam zeltainu 30-40 minūtes 180-200 grādu temperatūrā, kad tas ir izcepies, sagriežam citronu (no kura norīvējām miziņu) un aplaistām kliņģeri ar pusi citrona sulas.
Kamēr kliņģeris mazliet atdziest, paņemam melno šokolādi un aptuveni 50 gramus sviesta.
Šokolādi salaužam gabaliņos, pievienojam sviestu un karstā ūdens peldē kausējam ārā, līdz viss ir pilnībā izkusis un pārvērties viendabīgā masā.
Kad tas ir noticis, ar izkausēto šokolādi pārlejam kliņģeri (tā var pietušēt kādus nesmukumus, ja tādi ir) un, kad tas izdarīts, rotājam ar mandeļu skaidiņām, zemesriekstiem vai pūdercukuru. Ļaujam mazliet atdzist un tad jau… Labu apetīti!
