Ņemot vērā to, ka veikalos, kuros es biju, nebija receptē nepieciešamās lietās, es improvizēju un to es daru nudien bieži.
Ko es liku siera kūkā?
- 4 x 250g Mascarpone siera (Saputo),
- ~250g saldkrējuma sviesta (Smiltenes + Rasa),
- 2 x 180g cepumu ar iebiezinātā piena garšu (Selga),
- 5gab olas (mājas),
- ~200g cukura (Dansukker),
- 100g krējuma šokolāde (Laima),
- 200g mellenes (čalītis pie Maximas),
- šķipsniņa vaniļas cukura (Valežs).
Ar ko sākam?
Vispirms cepumus smalki sadrupinām un pievienojam mīkstu, bet ne kausētu sviestu! Es šo 200 gramu sviesta iepakojumu ieliku mikroviļņu krāsnī uz 20 sekundēm un tas bija perfekts, lai varētu iemaisīt iekšā cepumos. Visu kārtīgi samaisām un iegūstam šādu skatu:
Kad tas ir paveikts, nododamies cepumu stampāšanai iekšā formā. Būtībā veselīgāk, protams, ir ieklāt cepamo papīru, taču es par šādas ekstras iegādi piemirsu, tāpēc liku vienkārši tāpat un izvēlējos izjaucamo pannu - ja gadītos šmucīte un kaut kas kaut kur pieliptu, to varētu apgriezt un panna vienkārši noņemtos - nekas nav jāceļ ārā, vienkārši pannas malas jānoņem nost. Turklāt, es esmu pazaudējusi savas izjaucamās pannas taisno dibenu, tāpēc šo brīnumu gatavoju pannā ar kēksu dibenu. Tā gan nedariet!
Pēc tam, kad esam sapresējuši sviestainos cepumus formā, varam tos kādu brīdi likt mierā un ķerties pie neskaitāmajām siera paciņām.
Aptuveni 850-900 gramus siera sajaucam ar cukuru un pa vienai sitam klāt oliņas, protams, nepārtraukti maisot, lai masa kļūtu arvien šķidrāka un vienveidīgāka. Visu sieru jāieliek uzreiz, tad, ja ieliks tikai daļu siera, pievienos cukuru un olas, sajauks visas lietas un vēl pēc tam pievienos sieru, radīsies kunkuļi. Un kunkuļus mēs negribam, vai ne? Pāri palikušo sieru noliekam maliņā, bet ne ledusskapi, saglabājam to istabas temperatūrā.
Savas izvirtības turpinām ar melleņu nomazgāšanu, tās, protams, var būt arī citas ogas, piemēram, avenes noteikti izklausītos gardi. Bet tā kā čalim pie Maximas avenes neizskatījās skaisti, es nolēmu, ka man būs melleņu siera kūka. Šajā brīdī man arī radās ideja par vaniļas pievienošanu, tātad pievienojam gan ogas, gan vaniļu jau gatavajai masai.
Šajā brīdī mēs varam atcerēties par to, ka kaut kur bija arī sastampātā cepumu masa un tai pievienot šo - gatavo siera masu.
Šo gatavo produktu liekam cepties 180 grādos, aptuveni 50 minūtes. Precīzi ir grūti noteikt, taču, protams, jācep, līdz siera masa vairs nav šķidra, var iebakstīt ar dakšiņu vai ko citu, lai būtu pilnīgi pārliecināts. Svarīgi nepārspīlēt ar grādiem, jo tad augša var apdegt, bet vidus neizcepties kā nākas. Var gadīties, ka ir jācep īsāks laiks, var, protams, gadīties tā, ka jācep ilgāk. Es drošības labad iebakstīju gan maliņā, gan vidū, lai noskaidrotu, kā tur ir.
Pēc tam, kad esam izcepuši, noliekam gatavo produktu atdzesēties mazliet un, kad tas pietiekami atdzesējies, varam apgriezt maliņas un noņemt nost formu. Man gan bija problēmas ar manu keksu dibenu, tāpēc es noņēmu tikai maliņas.
Tad, kad kūka ir mazliet atdzisusi, mēs varam domāt par garnēšanu, kurai izmantosim atlikušo sieru, šokolādi un sviestu.
Karstā ūdens peldē izkausējam šokolādi un sviestu, tiem ir jābūt izkusušiem pilnībā, bez kunkuļiem un slinkumiem.
Tad, kad esam izkausējuši, masai pievienojam atlikušo sieru un kārtīgi izmaisām.
Tagad ar šo masu apziežam nu jau atdzisušo kūku pēc sirds patikas un mākslinieciskuma līmeņa.
Un tad, kad mēs esam nogarnējuši visu, kā vien protam un vēlamies, tad mēs neķeramies pie ēšanas, nē, tad mēs kūku uz dažām stundām ieliekam ledusskapī, lai šokolāde sacietē, siers izdara visas savas sierīgās lietas un galu galā kūka kļūst ļoti ēdama un lieliska.
Nu labi, labi, īstenībā es ļāvu tai pastāvēt tikai kādu stundiņu un tad metos klāt, lai nogrieztu pirmo gabaliņu. Tā vēl nebija pat īsti atdzisusi, tomēr es jau biju pirmo karoti ielikusi mutē. Un…
Šeit būs liriska atkāpe, jo manas iepriekšējās pieredzes ar siera kūkām bijušas sliktas. Īpaši atceros vienu reizi, kad draudzenes dzimšanas dienā to pasniedza, es pagaršoju un man ļoti negaršoja, nevarēju saprast, ko lai daru, jo negribēju izskatīties nepieklājīga, turklāt tā bija gatavota ar zemenēm, pret kurām man ir alerģija. Lai vai kā, es biju diezgan pārliecināta, ka man šis darinājums negaršos.
Man likās, ka manā mutē ir daļiņa paradīzes. Visa cenšanās un pūles bija tā vērtas, tā kūka ir viens no lieliskākajiem ēdieniem, ko es jebkad esmu ēdusi.
Es varētu ieteikt cepumus mazliet apslacīt ar citronu sulu, ja liekas, ka būs mazliet par saldu.
2 komentāri:
Hm, izskatās garšīgi. Būs jāpamēģina ar tām ogām un glazūru.
Starp citu, lētākam variantam mēdz maskarpones vietā likt kāruma (vai kādu analogu) klasisko, parasto svaigo sieru.
Ja Tu domā tos biezpiena svaigos mājas sierus, tad es protestēju un iebilstu, jo biezpienu un arī graudainu sieru neēdu, bet laba doma, ja kādreiz taisīšu citiem, tad pamēģināšu.
Turklāt, es arī pameklēju, google un vikipēdija arī pastāsta, kā pašam uzražot savu Mascarponi.
Ierakstīt komentāru