Hamburgers

Mēs ar Tomu esam krituši uz hamburgeriem, tieši tāpēc pēdējā laikā esam taisījuši gan resnus, gan tievus, ar daudz gaļu, ar maz gaļu - visādus. Nolēmu, ka ir laiks padalīties ar mūsu veikumu un varbūt iedvesmot arī kādu citu uz šādām patīkamām izvirtībām. 

Ko es liku hamburgeros? (6 gab.)

• 500g malto gaļu (Rimi "Mājas" - cūkgaļas un liellopu gaļas sajaukums),
• 1 vidēju tomātu,
• 1/3 garo gurķi,
• 1 vidēju sīpolu,
• 6 nelielus marinētus gurķīšus,
• 6 burgermaizītes (Hatting),
• 4 ēd. k. adžiku (Pūre),
• 4 ēd. k. tomātu pastu (Spilva),
• ~1/2 pac. Provansas majonēzi (Francis),
• ~6 ēd. k. sojas mērci (Pearl River Bridge)
• universālo garšvielu (Santa Maria),
• piedevu vistas gaļai (Valežs),
• melnos maltos piparus (Latplanta),
• sāli.

Ar ko sākam? 

Sākam ar to, ka paņemam, nomazgājam un notīrām dārzeņus, tad tos sagriežam un saliekam uz šķīvja, lai vēlāk nebūtu par to jādomā. Marinētos gurķus griežam gareniski, jo tā garša ir izteiktāka un labāka nekā ripiņās, sīpolus sagriežam gredzenos, bet svaigo gurķi un tomātu vienkārši šķēlēs.

Kad tas ir izdarīts, paņemam adžiku, tomātu pastu un majonēzi un sajaucam mērcīti.

Manis dotie daudzumi nav akmeni cirsti, ja gribat tomātaināku, varat likt vairāk tomātu pastu (vai izvēlēties tomātu mērci vai kečupu), ja gribat asāku - vairāk adžiku. Ja jums ne pārāk patīk ideja par sīpolu gredzeniem vai, piemēram, gribat bērniem iemānīt sīpolus, tad tos var smalki sakapāt un pievienot klāt šai mērcītei. 

Tad, kad tik tālu esam tikuši, paņemam gaļu un garšvielas. Es izmantoju cūkgaļas un liellopu gaļas maisījumu, jo man ne pārāk garšo liellopu gaļa, turklāt, manuprāt, tā ir pārāk mezglaina un pārāk cieta. Lai arī oriģināli hamburgerus gatavo no liellopu gaļas, es šmaucos šajā gadījumā.

Ieliekam gaļu bļodā, pievienojam klāt garšvielas - jau atkal jums ir brīva izvēle, ko likt klāt. Var iztikt tikai ar sāli un pipariem, es pievienoju arī mazliet universālo garšvielu, kā arī garšvielu vistas gaļai, jo šis maisījums man liekas patīkams, turklāt tajā nav pievienota sāls un salīdzinot ar citām, nav (vismaz uz iepakojuma nav uzskaitītas) tik daudz E vielu.

Kad esam samaisījuši, samitrinām mazliet rokas un viļājam nelielas bumbiņas. Kad mēs ar Tomu pirmo reizi taisījām hamburgerus, gaļas daudzums vienā burgerī bija aptuveni 3-4 reizes vairāk nekā tajā, ko redzēsiet tagad. Tātad, ņemiet vērā, ka te ir 500 gramu gaļas, uztaisīju 6 bumbiņas.

Kad tik tālu esam, ņemam bumbiņu un sitot pa to placinām. Uzsitam kādas divas reizes, tad izveidojam nelielu iedobīti viducī (kā nesen Mārtiņš Sirmais Amerikā iemācījās), tas palīdzēs izveidot apaļāku formu un skaistākas maliņas. Kad esam saplacinājuši, liekam uz tīras, aukstas pannas. 

Ieslēdzam cepeškrāsni, lai tā uzsilst maizīšu apgrauzdēšanai. 

Cepam uz mazas uguns un uz pāris minūtēm uzliekam vāku, lai gaļa būtu mazliet izsautējusies - lai nebūtu jēla, kā daždien gadās hamburgeru ātrajās ēstuvēs. 

Kad gaļa ir apcepusies un vidus daļa ir arī gatava, apgriežam gaļas šķēles otrādi. Eļļu mēs iepriekš nelējām, jo redzat - no gaļas nāk ārā tauki, tāpēc nav nepieciešamība pēc papildus taukvielām. Kad esam apgriezuši, uzlejam mazliet sojas mērci. 

Kamēr cepas otra puse, paņemam hamburgeru maizītes (tik cik vienā reizē gatavojaties ēst) un saliekam tās krāsnī uz aptuveni trim minūtēm mazliet apgrauzdēt.

Tad atkal atgriežamies pie gaļas.

Kad otra puse arī ir apcepusies, apgriežam gaļu vēlreiz, lai sojas mērce izsmērētos pa abām pusēm. 

Kad jūsuprāt gaļa ir pietiekami brūna un skaista, tad ņemam maizītes ārā no krāsns, sakārtojam uz šķīvja un klājam virsū mērcīti. Ja bail, ka gaļa piedegs un ka nestrādāsiet pietiekami ātri, varat nogriezt uguni, lai tā vairs necepas, tā šoreiz darīju arī es. 

Pēc tam kārtojam virsū dārzeņus, kādā secībā vēlaties, man vispirms - marinētie gurķi.

Gurķiem seko sīpolu gredzeni.

Sakārtojam kārtīgi, lai nekas nekristu nost un liekam virsū gaļas šķēli, uz kuras uzspiežam mazliet savu mīļoto mērci, lai varētu pielipināt klāt pārējās sastāvdaļas, es uzliku mazliet majonēzi, jo nebiju pārliecināta, vai nebūs mazliet par maz mērcītes. 

Tad liekam svaigos gurķus un tomātus!

Var, protams, likt kādus dārzeņus viens sirds jums kāro, piemēram, salātlapas noteikti ļoti labi papildinātu burgeri un būtu vēl viena veselīga sastāvdaļa, tāpat arī paprika - paprikas mīļiem. Vēl arī ļoti svarīgi - šeit nebija siera, jo man ne pārāk patīk kā siers garšo uz šādiem "kārtīgiem mājas burgeriem", no kuriem viss krīt ārā, bet tā ir gaumes lieta, ja jums garšo - uz priekšu, kaut burkānus un kāpostus lieciet iekšā, būs tikai veselīgāk! Un, ja man būtu bijuši, es būtu arī likusi ananasus.

Lai vai kā, hamburgerim ir palicis tikai jumtiņš, tad nu to uzliekam un metamies virsū, kamēr vēl silts.

Lai labi un veselīgi!

Kliņģeris

Kliņģeris ir kaut kas, ko es neesmu gatavojusi pārāk daudzas reizes, taču katru reizi tas sanāk pilnīgi citāds. Galvenais ir spēt sabalansēt pildījumu - lai neieliktu pārlieku daudz, tā kā reiz ir mana vājība. Tomēr tad, kad kāds pajautā, vai varu uzcept viņam kliņģeri, tad parasti tas sanāk ideāls, kad cepu pati sev - vienkārši tāpat, tad ir par saldu.

Šoreiz iedevu mammai sarakstu ar lietām, kuras man vajag, un viņa izpirka, acīm redzot, visu Maximu.

Ko es liku kliņģerī?

• 1-1.5 kg miltu (Daina),
• 200 ml piens (Kārums),
• 2 olas,
• sāls,
• cukurs (Dansukker),
• sausais maizes raugs (RUF),
• 250 g saldkrējuma sviests (Rokiškio un Naminis),
• 200 g rozīnes "Sultana" (Allis CO),
• 200 g žāvētas plūmes (Allis CO),
• 50 g žāvētas aprikozes (bittles),
• 100 g zemesrieksti (SIA Rimi Latvija),
• 200 g dateles ar kauliņiem (Allis CO),
• 1 citrons,
• 100 g marmelāde,
• melnā šokolāde (Laima Ekstra)
• 50 ml saldais krējums 35% (Lāse),
• kanēlis (Saldva),
• vanilīns (Gafu).

Ar ko sākam?

Vispirms, protams, paņemam produktus mīklai - pienu, miltus, raugu, olas, sāli un cukuru. 

Bļodā iesitam olas, pievienojam cukuru un sāli. Es lieku šķisniņu sāls un kādas 3-4 ēdamkarotes cukura, bet tā, protams, ir gaumes lieta.

Atsevišķā krūzītē ielejam pienu (~200ml) un uzsildām to aptuveni 40 grādu temperatūrā (vai nu katliņā, vai mikroviļņu krāsnī). Laba temperatūra ir tad, kad ielieciet pirkstu pienā un tas liekas silts nevis karsts. Vismaz tā es to mēru. 

Pusi piena pievienojam savai olu un cukura masai un tad, protams, samaisām šo pasākumu.

Paņemam paciņu sviesta, to izkausējām un rūpīgi iemaisām mīklas masā. Uzmaniet, lai nepaliek neizkusuša sviesta kunkuļi.

Pieberam klāt mazliet miltus un atkal samaisām, nepārcentieties ar miltiem, mīklai šobrīd vajadzētu būt mazliet biezākai par plāno pankūku mīklu.

Pienā, kas palika pāri, ieberam sausā rauga paciņu (tas gan pēc izvēles, es šeit lietoju sauso raugu, bet var darīt arī citādi), klāt pieberam miltus un cukuru un šo masu samaisām (nedrīkst pārmaisīt!), tad noliekam siltā (bet ne karstā!) vietā uz 5-10 minūtēm.

Pirms un pēc.

Kad raugs ir uzrūdzis, tad pievienojam to klāt mīklas masai.

Kārtīgi maisām, kad paliek par grūtu mīklu jaukt ar karoti, tad karoti noliekam, kārtīgi samiltojam rokas un mīcam ar rokām. Mīklai vajadzētu būt mazliet pufīgai un patīkami mīkstai. 

Mīcām iekšā miltus tik ilgi, līdz tā pie rokām ķīp tikai mazliet, tad notīrām mīklas krikumiņus nost no rokām, vēlreiz sasmērējam rokas ar miltiem un apviļājam mīklu vēl pāris reizes rokās un paspaidām. Bieži vien saka, lai mīca "līdz vairs nelīp pie rokām", cik es zinu, tad cilvēki mēdz pārmīcīt un salikt par daudz miltu, jo liekas, ka vēl taču līp, tātad vajag vēl miltus. 

Tieši tāpēc es saku, ka tad, kad mazliet vēl līp, jānotīra rokas, parasti ar to mīklu un miltiem, kas bija pie rokām, varētu pietikt. 

Pārklājam mīklu ar dvielīti un liekam siltā (bet ne karstā!) vietā rūgt, ik pa brīdim pārbaudām. Aptuveni vajadzētu 40-50 minūtes pirmajai rūgšanas reizei. 

 Kamēr mīkla raudzējas, paņemam žāvētas plūmes, žāvētas dateles, žāvētas aprikozes, žāvētas vīnogas, marmelādi un zemesriekstus, visu, izņemot riekstus kārtīgi nomazgājam.

Rozīnes pēc nomazgāšanas iemērcam bļodiņā ar ūdeni, lai tās top mīkstākas. 

Riekstus uz pannas apgrauzdējam un notīrām miziņas.

Datelēm izņemam kauliņus un tās sagriežam.

Sagriežam aprikozes, plūmes, dateles, marmelādi, saspiežam ar piestu zemesriekstus un caurdurī notecinām rozīnes, viss ir gatavs pildīšanai, palūkojam, kas notiek ar mīklu?

Ir pagājušas 45 minūtes, paskatāmies - mīkla ir uzrūgusi, tāpēc paņemam un to nospiežam. 

Uzliekam virsū roku un spiežam ārā visu ogļskābo gāzi un rūpīgi saspaidām mīklu bļodas dibenā. 

Tad atkal mīklu apklājam ar dvielīti un vismaz pusstundu ļaujam tai uzrūgt vēlreiz. Ik pa brīdim paskatieties, cik tālu tā ir ar rūgšanu, iespējams, ka jums vajadzīgs mazāks vai ilgāks laiks nekā man. Viss atkarīgs no miltiem, rauga, siltuma daudzuma, virziena un vēl citiem faktoriem. 

Kad mīkla vēlreiz uzrūgusi, sadalām to visos vienādos pikučos.

Vienu no tiem izrullējam ar mīklas veltni gareniskā formā, necenšamies izrullēt ļoti plānu, tai ir jābūt stingrai un spējīgai noturēt visu pildījumu. 

Uz izrullētā plāceņa liekam sagrieztās plūmes, aprikozes, mazliet dateles un marmelādi (vispār šeit jūs varat improvizēt, kā jums patīk). Tad maliņas uzlokām, izveidojot improvizētu taisnstūri. 

Paņemam saldo krējumu, to viegli pārlejam pāri, pārkaisām kanēli un vanilīnu. 

Kad tas izdarīts, visu šo pasākumu sarullējam (kā taisot kanēļa vai magoņmaizītes) un salipinām kopā maliņas, lai nekas nekrīt ārā. 

Kad tik tālu esam, ņemam otru mīklas pikuci un atkal izrullējam līdzīgā formā. 

Šeit iekšā liekam rozīnes, riekstus, marmelādi, atlikušās dateles (atkal varat improvizēt) un, kad tas izdarīts, atkal uzlociet maliņas uz augšu.  

Atkal paņemam draugu krējumu, ko viegli pārlejam pāri, pārkaisām kanēli un vanilīnu, uzrīvējam viena citrona miziņu un atkal sarullējam un saspiežam kopā maliņas, lai nekas nebirst ārā. 

Esam ieguvuši divas kliņģera desas, kuras tad ņemamies vīt kopā.

Ar vīšanu esiet ļoti uzmanīgi, kaut kur var kaut kas pārplīst un var būt nepieciešamība pēc lāpīšanas. Ja jums ir liela panna, jūs uzreiz varat vīšanu veikt uz tās (vai arī uz cepamā papīra, kuru pēc tam iecelsiet pannā ar visu kliņģeri). 

Kad kliņģeris ir savīts, izveidojam tādu formu, kādu vēlamies. Tā kā man ir ļoti maziņa panniņa šeit, tad mans kliņģeris ir ovāls, tam īsti nebūs arī vietas, kur izplesties, tāpēc ir ļoti ieteicama liela panna šādam kliņģerim.

Pēc tam, kad forma ir izveidota un kliņģeris omulīgi iekārtots pannā uz cepamā papīra (jo marmelāde tecēs un sabojās pannu), apsmērējam to ar sakultu olu. 

Kliņģeri cepam zeltainu 30-40 minūtes 180-200 grādu temperatūrā, kad tas ir izcepies, sagriežam citronu (no kura norīvējām miziņu) un aplaistām kliņģeri ar pusi citrona sulas. 

Kamēr kliņģeris mazliet atdziest, paņemam melno šokolādi un aptuveni 50 gramus sviesta.

Šokolādi salaužam gabaliņos, pievienojam sviestu un karstā ūdens peldē kausējam ārā, līdz viss ir pilnībā izkusis un pārvērties viendabīgā masā. 

Kad tas ir noticis, ar izkausēto šokolādi pārlejam kliņģeri (tā var pietušēt kādus nesmukumus, ja tādi ir) un, kad tas izdarīts, rotājam ar mandeļu skaidiņām, zemesriekstiem vai pūdercukuru. Ļaujam mazliet atdzist un tad jau… Labu apetīti!